Sunu māsu māja

Zemnieku māja zem kokospalmām

Māja atrodas Gulu Yuan ciemā pie Changsa, Wenchang ziemeļaustrumos, pusstundas brauciena attālumā no pilsētas. Tai piekļūst pa šauru aleju, ko ieskauj kokospalmas, longanu koki un lauki. Nekas neliecina, ka šeit sakņojas viena no ietekmīgākajām ģimenēm Ķīnas vēsturē.

Ģimene, kas šeit dzīvoja, saucās Han. Pēc nostāsta viņu senči 12. gadsimtā, 1197. gadā, no kontinenta ieradās Hainaņā un apmetās Wenchang apkārtnē. Daudzas paaudzes vēlāk viens ģimenes atzars pārcēlās uz šo ciemu.

Wenchang — izceļotāju sala

Lai saprastu māju, jāzina, no kurienes tā nāk. Wenchang tiek uzskatīts par Hainaņas ārzemju ķīniešu dzimteni. Paaudzēm jauni vīrieši no šejienes devās uz Singapūru, Malaju, Siāmu, Javu un Vjetnamu, strādāja par tirgotājiem, pavāriem un jūrniekiem un sūtīja naudu mājās.

Tāpēc daudzos apkārtnes ciemos stāv mājas, kas celtas par šo naudu, dažas ar kolonnām un arkām Dienvidaustrumāzijas stilā. Han ģimenes māja nav starp tām — tā palika vienkārša zemnieku māja. Taču tās slavenākā dēla stāsts sākas tieši tāpat kā tūkstošiem citu: ar aizbraukšanu.

Mazais tīģeris, vārdā Han

Ap 1861. gadu šeit piedzima zēns vārdā Han Jiaozhun, iesaukā „Tīģeris“. Ģimene bija nabadzīga, kā vairums šajā apkārtnē. Wenchang jau toreiz bija reģions, no kura jaunie vīrieši aizgāja, jo zeme viņus nespēja pabarot.

Apmēram vienpadsmit gadu vecumā arī Han Jiaozhun pameta salu. Vispirms kopā ar vecāko brāli viņš devās uz Nīderlandes Indiju, mūsdienu Indonēziju, kā tik daudzi hainanieši pirms viņa. Tur viņu savā paspārnē paņēma radinieks ar uzvārdu Sun, kuram Bostonā bija tējas un zīda veikals. Vīrs viņu adoptēja — un no Han ģimenes zēna kļuva Sun.

No Javas uz Bostonu un Ziemeļkarolīnu

Bostonā zēnam bija jāstrādā tēvoča veikalā. Taču viņš gribēja mācīties, aizbēga un pieteicās uz ASV krasta apsardzes kuģa. Kapteinis par viņu parūpējās un aizveda uz Ziemeļkarolīnu. Tur 1880. gadā viņu kristīja kā metodistu, un turpmāk viņš sevi sauca Charles Jones Soong, īsi Čārlijs.

Atbalstītāji no baznīcas samaksāja par viņa izglītību. Viņš studēja Trinity College, mūsdienu Duka universitātē, un pēc tam teoloģiju Vanderbilta universitātē Tenesī. 1886. gadā viņš atgriezās Ķīnā kā misionārs — ķīnietis no Hainaņas ciema, kas tekoši runāja angliski un kam bija amerikāņu manieres.

Bībeles, mašīnas un revolūcija

Šanhajā Čārlijs Sūns kā misionārs drīz bija neapmierināts un pārgāja uz uzņēmējdarbību. Viņš nodibināja tipogrāfiju, kas iespieda Bībeles un reliģiskus rakstus, un kā amerikāņu firmu pārstāvis tirgojās ar mašīnām. Divdesmit gadu laikā viņš kļuva bagāts.

Lielu daļu savas bagātības viņš ieguldīja Sun Jatsena revolūcijā, ar kuru bija iepazinies Šanhajā. Viņš finansēja tā kustību, organizēja slepenas sanāksmes un savā tipogrāfijā iespieda arī revolucionārus rakstus. Kad 1911. gadā impērija krita, Čārlijs Sūns bija viens no svarīgākajiem jaunās republikas finansētājiem. Viņš nomira 1918. gadā Šanhajā.

Trīs māsas, divas Ķīnas

Čārlijam Sūnam bija seši bērni — trīs meitas un trīs dēli —, un viņš visus sūtīja studēt uz ASV. Vecākā meita Ailina apprecējās ar baņķieri Kun Sjansji, Konfūcija pēcteci, kas vēlāk kļuva par finanšu ministru. Cjinlina pret tēva gribu apprecējās ar Sun Jatsenu, republikas dibinātāju. Meilina apprecējās ar Čan Kaiši, nacionālās valdības vadītāju. Viņu brālis Sun Dzivens kļuva par Ķīnas Republikas ārlietu ministru un valdības vadītāju.

Pēc pilsoņu kara 1949. gadā ceļi šķīrās. Cjinlina palika Tautas Republikā un īsi pirms nāves 1981. gadā tika iecelta par goda prezidenti. Meilina ar Čanu devās uz Taivānu un nomira 2003. gadā 105 gadu vecumā Ņujorkā. Divas māsas, divas valstis, kas viena otru neatzīst līdz šai dienai. Ķīnā labprāt citē teicienu: viena mīlēja naudu, otra varu, bet trešā — valsti.

Ko redz uz vietas

Pati māja ir tipiska hainaniešu zemnieku māja no ķieģeļiem un koka ar galveno ēku, virtuvi un saimniecības ēkām, iekārtota ar vienkāršām mēbelēm, dzirnakmeņiem, arklu un lietus apmetņiem. Zelta uzrakstu virs vārtiem rakstījis Dens Sjaopins. Galvenajā ēkā karājas ģimenes fotogrāfijas.

Tieši blakus stāv 1985. gada memoriālā zāle ar zeltaini dzeltenu jumtu, kas veltīta galvenokārt Sun Cjinlinai. Tās priekšā stāv viņas statuja no balta marmora, pagalmā Sun Jatsena krūšutēls, nedaudz tālāk Čārlija Sūna statuja. Darbinieki bieži valkā republikas laika skolas formastērpus.

Ko ekspozīcija izlaiž

Ekspozīcija stāsta vēsturi no Tautas Republikas skatupunkta. Centrā ir Cjinlina — kā „nācijas māte“ un komunistu sabiedrotā. Meilina un Čans Kaiši, Ailina un viņas vīrs gandrīz nav minēti, lai gan Ķīnas vēsturē viņi bija vismaz tikpat svarīgi.

Kas to zina, tieši no šī robā var daudz ko nolasīt. Māja ir svētceļojumu vieta skolu klasēm un partijas grupām, bet vienlaikus arī apmeklētājiem no Taivānas un ķīniešu diasporas, kas šeit meklē kopīgu izcelsmi.

Kā plānot apmeklējumu

Mājai un memoriālajai zālei pietiek ar stundu. Vislabāk nākt priekšpusdienā, tad ir mierīgi un vēsāks. Augstajā sezonā ieeja maksā ap 15 juaņiem. Pie ieejas pārdod svaigi ceptas mazas plācenīšu maizītes, divas par dažiem juaņiem.

Māja atrodas laukos, autobusi brauc tikai dažas reizes dienā. Turp ar Didi, un atpakaļceļu pasūtiet iepriekš. Ekspozīcija pārsvarā ir ķīniski, palīdz tulkošanas lietotne.