Guantang — karstie avoti

Karsts ūdens pie upes

Guantang atrodas Qionghai iekšzemē, Wanquan upes dienvidu krastā un Baishiling pakalna pakājē, tieši blakus austrumu krasta automaģistrāles nobrauktuvei. Termālais apvidus tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un ražīgākajiem salā: pēc 1994. gada oficiālās pārbaudes avoti dod ap 10 000 kubikmetru dienā.

Temperatūras dati atkarībā no avota svārstās no nepilniem 70 līdz 90 grādiem. 1994. gada eksperti ūdeni slavēja visaugstākajos toņos — kā retu pasaulē un unikālu Hainaņā. Rudenī un ziemā no rīta virs baseiniem karājas migla, jo karstais ūdens vēsākā gaisā garo.

Ierēdņu dīķis

Guantang nozīmē „Ierēdņu dīķis“, un nosaukumam ir divi stāsti. Pirmais stāsta par sausumu: kad akas izsīka un upe gandrīz izžuva, karstais avots turpināja burbuļot kā vienmēr. Atdzesēts tā ūdens apūdeņoja laukus. Ierēdņi, muižnieki un zemnieki sanāca šeit lūgt lietu.

Otrais stāsts ir mazāk dievbijīgs. Vietējie ierēdņi esot atklājuši, cik patīkami zemnieki avotā peldas un mazgā veļu. Tāpēc viņi lika baseinu apmūrēt un rezervēt sev. Zemnieki to pēc tam izsmejoši nosauca par „ierēdņu dīķi“ — un nosaukums palika.

Tīģera balzama karalis

Avoti bija slaveni jau Cjin laikmeta beigās. 20. gs. 30. gados šeit investēja Aw Boon Haw — uzņēmējs no Dienvidaustrumāzijas, kas bija kļuvis bagāts ar „Tīģera balzamu“ un ieguldīja daudz naudas ķīniešu projektos. Tā Guantang kļuva pazīstams arī ārzemju ķīniešu vidū. Japāņu okupācijas laikā Hainaņā šeit plānoja kūrortnamu.

Lielais laiks pienāca pēc 1988. gada, kad Hainaņa kļuva par atsevišķu provinci. 80. un 90. gados Guantang, Xinglong un citos termālajos kūrortos radās salas pirmās kūrortviesnīcas. Šodien šeit rindojas kūrorti, pirtis un nelieli viesu nami ar savu baseinu.

Sala uz lūzuma līnijām

Hainaņa ir sala, pilna ar karstajiem avotiem, ģeoloģiskie pētījumi to saskaita vairāk nekā 40. Karstākie ir dienvidos un rietumos — pie Qixianling pie Baoting un Lanyang pie Danzhou, kur ūdens izplūst ar vairāk nekā 90 grādiem. Sala atrodas uz lūzuma zonām, kur gruntsūdens dziļi iegrimst, sasilst un atkal paceļas.

Ziemeļos, pie Haikou, tā pati nemierīgā pamatne rāda citu seju: tur stāv vulkāni, kas pēdējo reizi izvirda tikai pirms dažiem tūkstošiem gadu. Kas redz abus — garojošo baseinu šeit un krāteri tur —, iegūst priekšstatu, cik ģeoloģiski jauna ir šī sala.

Kas ir ūdenī

Ķīmiski Guantang ir viegli mineralizēts termālais ūdens ar hlorīdiem un hidrogēnkarbonātiem, ievērojami galvenokārt ir fluorīdi, silīcijskābe un stroncijs. Pēc Ķīnas termālā ūdens standarta tas atbilst augstākās kvalitātes klases prasībām.

Vietējie šeit peldas paaudzēm — pēc senas tradīcijas pret sāpēm, reimatismu, hroniskām kaitēm un ādas problēmām. Vai ūdens tiešām dziedē, ir cits jautājums. Ka tas nāk par labu, jūtams pēc desmit minūtēm.

Kāpēc Ķīnā ziemā dodas peldēties

Termālā peldēšanās Ķīnā ir ziemas izprieca — apmēram kā slēpošana Eiropā. Ģimenes no aukstajiem ziemeļiem decembrī brauc nevis uz pludmali, bet uz karstajiem avotiem, un daži pensionāri kūrortā pavada veselas nedēļas. Tāpēc termālā viesnīca četrdesmit kilometrus no jūras augstajā sezonā bieži ir pilna.

Ceļotājiem no Eiropas Guantang vienlaikus ir ideāla lietaina diena: sēdēt siltā ūdenī zem palmām, kamēr smidzina, ir viens no skaistākajiem brīžiem salā.

Peldēties, bet pareizi

Baseini ir dažādi karsti un parasti marķēti. Vislabāk sākt ar maigākajiem un karstākajos palikt tikai dažas minūtes. Starplaikos dzeriet un īsi atvēsinieties — karstais ūdens asinsriti noslogo vairāk, nekā šķiet. Visskaistāk ir krēslā vai agrā rītā, kad virs ūdens ir tvaiki.

Kas grib iepriekš ko padarīt: Baishiling, „Baltā akmens kalns“, ir tikai dažu kilometru attālumā, un tam ir taka ar skatu pār upes ieleju. Vispirms augšā, tad karstajā ūdenī — tā dara arī daudzi vietējie. Un Sarkanās sieviešu rotas memoriālais parks ir tieši blakus.