Dienvidķīnas jūras muzejs

Kuģis no betona

Muzejs atrodas Tanmen, tikai dažus soļus no zvejas ostas, un atvērts 2018. gada aprīlī. To projektējis Hes Dzjintans, viens no pazīstamākajiem Ķīnas arhitektiem, kurš uzcēla arī Ķīnas paviljonu 2010. gada pasaules izstādē Šanhajā. Ēka atgādina laivu, kas peld jūrā, ar atvērtām, ēnainām galerijām, caur kurām pūš jūras vējš.

Ar vairāk nekā 70 000 kvadrātmetru tā ir liela ēka mazai zvejnieku pilsētai. No skatu terases pāri zālēm redzama osta, no kuras kapteiņi paaudzēm brauc uz tāliem rifiem.

Kuģis no Huaguang rifa

Galvenais eksponāts ir Dienvidu Sun dinastijas kuģa vraks, nosaukts pēc rifa, uz kura tas nogrima: Huaguangjiao I pie Paraselu salām. Zvejnieki to atklāja 1996. gadā, arheologi to izraka 2007. un 2008. gadā — tas tiek uzskatīts par pagrieziena punktu Ķīnas zemūdens arheoloģijā.

Kuģis bija apmēram 20 metrus garš un 6 metrus plats un veda galvenokārt porcelānu no Fudzjaņas provinces ceplēm. Uz kādas bļodas ir uzraksts, pēc kura braucienu var datēt ar 1162. gadu. Muzejā redzama kuģa rekonstrukcija un daļa kravas — bļodas un šķīvji, kas bija paredzēti Dienvidaustrumāzijas tirgiem.

Zvejnieki, jūras grāmatas un vaļi

Četras pastāvīgās ekspozīcijas stāsta jūras vēsturi: tās dabu ar vaļu skeletiem un koraļļiem, Zīda ceļu pa ūdeni, zemūdens arheoloģiju un Tanmen zvejnieku dzīvi. Tur atrodas arī genglubu — ar roku rakstītās jūras grāmatas, ar kurām kapteiņi atrada ceļu uz rifiem.

Kas iepriekš bijis ostā un lasījis lapu par Tanmen, daudz ko atpazīs: laivas, kompasa kursus, rifu nosaukumus.

Kas jāzina

Muzejs ir arī oficiāla patriotiskās audzināšanas vieta. Ekspozīcija stāsta Dienvidķīnas jūras vēsturi pilnībā no Ķīnas skatupunkta un tieši kalpo tam, lai pamatotu Ķīnas pretenzijas uz salām. Citas piekrastes valstis to redz citādi, un starptautiska šķīrējtiesa 2016. gadā nolēma pret vēsturiskajām pretenzijām.

Tas nepadara apmeklējumu mazāk vērtīgu — tieši otrādi. Šeit redzams, kā Ķīna stāsta šo vēsturi, un var pašam salīdzināt, kas tiek rādīts un kas trūkst.