Xinglong — atgriezušos kafija

Atgriezušos ciems

1951. gada oktobrī 756 cilvēki trīs grupās ieradās aizaugušā vietā pie Taiyang upes, austrumu krasta iekšzemē. Tie bija ķīnieši no Malajas, mūsdienu Malaizijas. Britu koloniālā pārvalde viņus bija izraidījusi cīņā pret komunistu partizāniem, daudziem pārmeta nemiernieku atbalstīšanu.

Jaunā Tautas Republika viņus uzņēma un apmetināja šeit, valsts fermā ārzemju ķīniešiem. Tas, ko viņi atrada, bija mežonība: pakalni, krūmu mežs, odi, nekādu ceļu. Pirmie gadi bija smagi, un daudzi no atgriezušajiem Ķīnu nekad iepriekš nebija redzējuši.

Trīs viļņi no 21 valsts

Ar šo vienu grupu tas nebeidzās. Katru reizi, kad Dienvidaustrumāzijā noskaņojums pret ķīniešiem mainījās, uz Xinglong ieradās jauni cilvēki: ap 1960. gadu no Indonēzijas, kad tur likumi izspieda ķīniešu tirgotājus no laukiem, un 1978. gadā no Vjetnamas, kad simtiem tūkstošu cilvēku nācās pamest valsti.

Beigās šeit dzīvoja vairāk nekā 13 000 atgriezušos no 21 valsts. Xinglong kļuva par lielāko šādu fermu visā Ķīnā. Kopš 2007. gada vecā ferma oficiāli saucas tūrisma teritorija, taču daudzas ģimenes joprojām dzīvo šeit, tagad otrajā un trešajā paaudzē.

Maza pasaule no Dienvidaustrumāzijas

Jaunpienācēji līda zemi un stādīja rīsus, kaučuku, piparus un citronzāli — to, ko pazina no tropiem. Taču viņi atveda arī savas mājas, svētkus un paradumus: malajiešu pāļu mājas, indonēziešu vēdināmās durvis, figūras no taju tempļiem.

Tā kā visi runāja atšķirīgi, radās sava „Xinglong mandarīnu valoda“, pilna ar malajiešu un indonēziešu vārdiem. Restorānos vēl šodien ir ēdieni no vecās dzimtenes, un dažas ģimenes vēl gatavo tieši tāpat kā viņu vecvecāki Malaizijā vai Indonēzijā. Kas ieskatās vērīgi, pamana, ka Xinglong drīzāk atgādina mazpilsētu Malaizijā nekā Hainaņu.

Kafija ar sviestu un cukuru

Galvenokārt viņi atveda kafiju. Atgriezušies bija pieraduši to dzert, un mitri karstais klimats pie Taiyang upes līdzinājās viņu vecajai dzimtenei. 1952. gadā šeit radās pirmā kafijas grauzdētava Tautas Republikā.

Īpaša ir grauzdēšana Dienvidaustrumāzijas gaumē: pupiņas pannā ar sviestu, cukuru un nedaudz sāls tumši karamelizē. Audzē robustu, nevis maigāko arabiku no Juņnaņas. Rezultāts ir stiprs, gandrīz šokolādes garšas, un garšo drīzāk pēc Kualalumpuras nekā Itālijas. Klasiski to pasniedz ar saldinātu iebiezināto pienu.

Uzslava no Pekinas

1960. gadā premjerministrs Džou Eņlai apmeklēja fermu un uzslavēja kafiju kā pirmšķirīgu, labāku par daudzām ārzemju kafijām. Viņš pat lika atbraukt speciālistiem no Šanhajas, lai precīzi pierakstītu grauzdēšanas procesu. Piemiņas akmens par šo apmeklējumu atgādina vēl šodien.

90. gados kafija zaudēja pozīcijas lielajiem zīmoliem, daudzas plantācijas tika pamestas. Pēdējos gados tā piedzīvo atgriešanos: šodien Xinglong atkal ir vairāk nekā 200 kafejnīcu, un no rīta vecie tur sēž pie kafijas kā kopitiamā Penangā.

Garšvielu dārzs

1957. gadā valsts Tropu lauksaimniecības akadēmija šeit dibināja garšvielu un dzērienu izmēģinājumu staciju. No tās izveidojās Xinglong tropu botāniskais dārzs, šodien ap 40 hektāriem liels, ar vairāk nekā 3000 tropu kultūraugu šķirnēm. Pētnieki iemācīja zemniekiem, kā no kafijas auga novākt daudzkārt vairāk.

Dārzā redzams, no kurienes nāk lietas mūsu virtuvē: kafija, pipari, vaniļa, kas te aug kopš 1986. gada, un kakao — viena no pirmajām kakao plantācijām Ķīnā. Klāt nāk koks ar pienveida sulu, ko agrāk izmantoja kā bultu indi. Dārzs ir labs papildinājums kafejnīcai, īpaši tiem, kas grib zināt, kā izskatās kafijas oga.

Kā plānot apmeklējumu

Xinglong atrodas austrumu krastā starp Lingshui un Qionghai — dabiska pietura ceļā uz ziemeļiem. Vislabāk ierasties priekšpusdienā: vispirms kafija kādā no vecajām kafejnīcām, tad botāniskais dārzs vai Kafijas ieleja ar nelielu izstādi par atgriezušajiem.

Dzeriet kafiju kafejnīcā, nevis tikai pērciet pulveri suvenīru veikalā. Kas grib paņemt līdzi, lai jautā pēc svaigi grauzdētām pupiņām, nevis šķīstošās kafijas paciņām. Pēc tam nav tālu līdz Riyue Bay, vienai no pazīstamākajām sērfošanas pludmalēm Ķīnā.