Trimdinieku sala

Pasaules mala

Daudzus gadsimtus Hainaņa Ķīnas impērijai bija galējā mala: karsta, slimību mocīta, tālu no visa, kas skaitījās kultūra. Trimda uz šejieni bija smagākais sods aiz nāvessoda, un daudzi trimdinieki nekad neatgriezās.

Tieši tāpēc šurp bieži sūtīja visneērtākos prātus — ministrus, zinātniekus un dzejniekus, kas bija sanīdušies ar vareniem pretiniekiem. Viņi atnesa uz salu grāmatas, rakstību un izglītību. Par to stāsta divas vietas Haikou: Piecu trimdinieku templis un Hai Rui kaps.

Pieci trimdinieki, viens templis

Wugong templis, „Piecu kungu templis“, godina piecus valstsvīrus, kas tika izsūtīti uz Hainaņu. Pirmais bija Li Deyu, varens Tan dinastijas kanclers, kurš 9. gadsimtā zaudēja varas cīņā galmā un nomira Hainaņā. Pārējie četri ir no Sun laikmeta: Li Gang, Zhao Ding, Li Guang un Hu Quan. Viņi iebilda pret pazemojošu mieru ar iekarotājiem ziemeļos, un viņu pretinieki galmā panāca viņu izsūtīšanu. Zhao Ding Hainaņā beidzot atteicās ēst un nomira.

Pirmais templis bija jau Minu laikā, pašreizējā galvenā ēka uzcelta 1889. gadā. Tā ir divstāvu koka celtne ar apkārtējām galerijām un saucas „Hainaņas pirmais tornis“, jo toreiz bija iespaidīgākā ēka salā. Kas skatās vērīgi, celtniecības veidā atrod pat Dienvidaustrumāzijas atbalsis.

Su Dunpo uz salas

Slavenākais trimdinieks nav viens no pieciem, bet viņu kaimiņš tempļa teritorijā: Su Dunpo, viens no izcilākajiem Ķīnas dzejniekiem. 1097. gadā sešdesmit gadu vecumā viņu izsūtīja uz Danzhou salas rietumos. Ceļā uz turieni viņš labas divdesmit dienas dzīvoja nelielā mītnē tur, kur šodien stāv viņam veltītā zāle.

Tā kā cilvēkiem šeit gandrīz nebija tīra dzeramā ūdens, viņš parādīja, kur rakt. Tā radās divi avoti. Vienu sauc par „Peldošās prosas avotu“, jo tā virspusē paceļas mazi burbulīši, kas izskatās kā prosas graudi. Tas burbuļo vēl šodien.

Pārraut debesis

Danzhou Su Dunpo palika trīs gadus un mācīja salas jauniešus. Viens no viņa skolniekiem, Jiang Tangzuo, vēlāk kā pirmais cilvēks no Hainaņas nokārtoja provinces līmeņa eksāmenu — pirmo soli ierēdņa karjerā, kas līdz tam hainaniešiem bija praktiski nesasniedzama.

Su Dunpo viņam bija devis līdzi pantu, kas pēc būtības saka, ka jūra nekad nav īsti pārtraukusi saikni ar kontinentu un ka skolnieks no šejienes var pārraut debesis. Izteiciens „pārraut debesis“ ķīniešu valodā vēl šodien nozīmē kaut ko, kas notiek pašu pirmo reizi.

Ko redz tempļa teritorijā

Teritorija ir neliels parks ar paviljoniem, dīķiem, tiltiem un veciem kokiem, apmēram septiņus hektārus liels. Līdzās Piecu kungu templim un zālei Su Dunpo un viņa brālim ir svētnīca diviem Haņu laikmeta ģenerāļiem, kas savulaik pievienoja Hainaņu impērijai. Nelielā izstādē ir li bronzas bungas un veci zvani.

Kopš 2001. gada tempļa teritorija ir valsts kultūras piemineklis. Tā ir krietni mierīgāka par vecpilsētu un laba vieta, kur patverties no karstuma.

Hai Rui — vīrs, kurš nopirka savu zārku

Hai Rui gāja pretējo ceļu. Viņš piedzima Hainaņā 1514. gadā, pēc tēva agrās nāves uzauga pie mātes un kā ierēdnis devās uz kontinentu. Visā Ķīnā viņš līdz šai dienai ir nepērkama ierēdņa iemiesojums, kas ne pret vienu neliecas.

Slavens viņš kļuva 1566. gadā ar iesniegumu imperatoram, kurā pārmeta, ka tas nemirstības meklējumu dēļ novārtā atstāj impēriju. Pirms iesniegšanas viņš nopirka sev zārku un atvadījās no ģimenes — viņš droši rēķinājās ar nāvessodu. Imperators lika viņu ieslodzīt, taču pats pēc tam ilgi nenodzīvoja, un Hai Rui tika atbrīvots.

Bēres un pārtrūkusi virve

Kad Hai Rui 1587. gadā nomira Naņdzjinā, viņa mājā tik tikko atrada naudu bērēm, kolēģi samesties. Kad viņa zārku pa Jandzi veda uz dienvidiem, cilvēki sēru drēbēs stāvēja krastā.

Hainaņā, kā stāsta leģenda, nesot pārtrūka zārka virve — un tieši šajā vietā viņu apbedīja. 1589. gadā kaps tika pabeigts, celts pēc imperatora pavēles.

Luga un kultūras revolūcija

1959. gadā Mao Dzeduns aicināja partijas kadrus ņemt piemēru no Hai Rui un atklāti paust savu viedokli. Vēsturnieks U Haņs pēc tam uzrakstīja par viņu lugu „Hai Rui atcelšana no amata“. Taču 1965. gadā parādījās asa lugas kritika, kas to interpretēja kā slēptu uzbrukumu Mao. Šī kritika tiek uzskatīta par kultūras revolūcijas sākumu.

1966. gada rudenī pie kapa ieradās sarkangvardi, apgāza akmens figūras, sadauzīja kapakmeņus un atvēra pašu kapu. Ārzemju ķīnieši, kas tajā laikā ieradās ciemos, iededzināja vīraka kociņus no droša attāluma. 1979. gadā ciema iedzīvotāji pēc pašu iniciatīvas atkal uzbēra kapa kalniņu, 80. gados pilsēta lika kompleksu atjaunot.

Parks šodien

Šodien kaps ir daļa no liela bezmaksas kultūras parka ar goda vārtiem, statuju, ekspozīciju un dārziem. Iestādes to izmanto kā mācību vietu pret korupciju — ierēdnis, kas labāk mirst nabags, nekā ļaujas uzpirkt, labi iederas šajā vēstījumā.

To, ka tas pats vīrs kultūras revolūcijā kļuva par ienaidnieka tēlu, ekspozīcija min drīzāk garāmejot. Kas vēsturi zina, kapā tāpēc redz divas lietas vienlaikus: pieminekli drosmei un atgādinājumu, cik ātri varoni var pasludināt par ienaidnieku.

Kā plānot apmeklējumu

Tempļa teritorija un kaps atrodas dažādās pilsētas daļās, ar Didi apmēram divdesmit minūtes vienu no otra. Katrai vietai pietiek ar vienu līdz pusotru stundu. Tempļa teritoriju labi var apvienot ar tējnīcu vecajā Fucheng.

Kultūras parks ap kapu ir bez maksas, pats kaps pieejams dienā apmēram no 9 līdz 18. Tempļa teritorijai aktuālo ieejas maksu pārbaudiet uz vietas. Uzraksti pārsvarā ir ķīniski.